AeginaSala
Egina ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, galvenokārt tāpēc, ka tā ir Atēnām tuvākā sala (tikai 16,5 jūras jūdzes no Pirejas ostas). Gleznainā Eginas sala senatnē kļuva par Atēnu sāncensi 5. gadsimtā pirms mūsu ēras, ar kuru tā sacentās par ekonomisko, ekonomisko, kultūras un politisko pārākumu.
Salas slavenākais vēstures piemineklis ir Afaia templis, kas celts doriešu stilā. Tas ir 15,5 metrus plats un 30,5 metrus garš. Tam ir 6 kolonnas abās īsās malās un 12 kolonnas abās garajās pusēs. Agrāk to vadīja kulta dievietes statuja, ko aizsargāja koka režģis. Visa konstrukcija, izņemot frontonu un griestus, tika uzcelta no vietējā kaļķakmens.
Jannis Kapodistrias kļuva par pirmo mūsdienu Grieķijas pārstāvi. 19. gadsimta pirmajā pusē viņš uz salas uzcēla kazarmas, kas vēlāk kalpoja kā muzejs, bibliotēka un skola. Arī 1828. gadā viņš šeit uz 300 dienām iekārtoja valdības mītni. Mūsdienās šeit atrodas tikai piemineklis, kas piemin pirmo mūsdienu Grieķijas prezidentu. Mūsdienās sala ir pasaulē slavena ar savām gardajām pistācijām. Vietējā specialitāte ir pistācijas, kas marinētas medū.
Lai gan sala ir maza, tā lepojas ar vairākiem pieminekļiem un dabas skaistumiem. Slavenais Afaia templis, kas patiesībā ir vienādmalu trīsstūris ar Partenonu un Poseidona templi, iespējams, ir visvairāk apmeklētais piemineklis uz salas.
Paleohora, AeginaA mere
6,5 kilometrus uz austrumiem no Eginas atrodas nomaļš kalns, kurā atrodas bizantiešu ciema atliekas. Šajos augstumos ir uzceltas vairāk nekā 30 oriģinālas baznīcas, no kurām vairākas ir atjaunotas. Tos savieno celiņu tīkls, ko vasarā klāj skaisti meža ziedi. Sākotnējā Paleohoras pilsēta bija visas salas galvaspilsēta no 9. gadsimta līdz viduslaikiem un tika pamesta 1820. gadā. To var sasniegt ar autobusu tieši no jahtu piestātnes.